Ārstnieciski vingrinājumi
suņiem-senioriem

Suņu dzīves ilgums mūsdienās ir palielinājies, pateicoties atbildīgiem un rūpīgiem saimniekiem, uzlabotiem dzīves apstākļiem, labākai barībai un attīstītai veterinārmedicīniskajai aprūpei un profilaksei. Veiksmīgi tiek ārstēti suņi ar hroniskām saslimšanām, tiek veiktas sarežģītas un dārgas operācijas, un dzīvnieki tiek paglābti no priekšlaicīgas eitanāzijas – jo suns ir kļuvis par labu draugu un ģimenes locekli, kam aizvien vairāk saimnieku ir gatavi ziedot nesavtīgas rūpes, laiku un naudu.

Novecošana ir normāls bioloģisks process, ko nevar ne apturēt, ne izārstēt. Samazinās organisma pielāgošanās spējas iekšējiem un ārējiem kaitējumiem un parādās fizioloģiski traucējumi. Novecojot suns vairs nav tik aktīvs kā agrāk, vairāk guļ, nevēlas aktīvi spēlēties un doties garās pastaigās, sliktāk redz, dzird un orientējas. Tādējādi viņš zaudē muskuļu spēku un fizisko izturību, locītavas deformējas, kļūst arvien stīvākas un sāpīgākas (deģeneratīvas izmaiņas – artroze, spondiloze), parādās neiroloģiski traucējumi (ataksija, parēze), bieži vien arī liekais svars, kas negatīvi ietekmē gan sirds-asinsvadu sistēmu (sirds nepietiekamība), gan iekšējo orgānu funkcijas (gremošanas, elpošanas traucējumi, ādas problēmas) – visa organisma vitalitāti. Šādi funkcionāli traucējumi izmaina arī suņa psihi un uzvedību: viņš kļūst lēnīgāks, ietiepīgāks, bailīgāks, dažkārt agresīvāks. Dzīvnieka novecošana ir pakāpenisks process, ko suņa saimnieks sāpīgi un varbūt novēloti apzinās – viņa mīļais, aktīvais pavadonis noveco ātrāk par viņu pašu.

Kad suns kļūst par senioru? Tas atkarīgs no suņa šķirnes, individuālām ģenētiskām īpatnībām, dzīves apstākļiem, fiziskās slodzes un vispārējā veselības stāvokļa. Lielie suņi noveco ātrāk par mazajiem: lielie – vidēji no 7 gadu vecuma, mazie suņi un kaķi – no 10 gadu vecuma.

Kas būtu svarīgi Tavam sunim-senioram?

  • regulāras, piemērotas, saturīgas fiziskās aktivitātes, kustības,
  • motivēt mentāli – ar jaunu piedzīvojumu, spēli, pastaigu vietas maiņu, iedrošināt, uzslavēt par izdošanos,
  • veselīga, kvalitatīva barība, kas atbilst suņa vecumam, dzīvesveidam,
    aktivitātēm un veselības stāvoklim (saslimšanām),
  • kontrolēt svaru un novērst lieko svaru, jo aptaukošanās samazina mūža ilgumu
    (lai izvairītos no locītavu saslimšanām – artrozes, saišu plīsuma ,
    sirds-asinsvadu un elpošanas saslimšanām, ādas problēmām),
  • regulāras pārbaudes pie veterinārārsta, lai savlaicīgi izvērtētu veselības problēmas un uzsāktu ārstēšanu.

Mērķtiecīga fizioterapija un efektīvi vingrinājumi

Mūsdienās arī dzīvnieku fizioterapija ar efektīvām fizioterapijas metodēm un ārstnieciskiem vingrinājumiem var ievērojami atvieglot novecošanas procesu un uzlabot dzīves kvalitāti suņiem-senioriem:

atvieglot sirds-asinsrites sistēmas un elpošanas sistēmas darbību,

uzlabot organisma vielmaiņu,

mazināt balsta-kustību aparāta deģeneratīvo izmaiņu radītās sūdzības un remdēt sāpes,

saglabāt un uzlabot locītavu kustīgumu, muskuļu spēku, propriocepciju,

atgriezt kustību prieku un veicināt labsajūtu.

Vadoties pēc Tava suņa veselības stāvokļa un veterinārārsta noteiktās diagnozes, es piedāvāšu individuāli piemērotu terapijas programmu un rekomendācijas:

  • atslābinošu masāžu – lai mazinātu sāpes un atslābinātu saspringtos muskuļus, uzlabotu locītavu kustību apjomu, labvēlīgi ietekmētu iekšējo orgānu darbību, mazinātu bailes un stresu;
  • pasīvās kustības un pasīvu muskuļu stiepšanu (īpaši suņiem ar mazkustīgu dzīvesveidu) – lai saglabātu un uzlabotu locītavu kustīgumu, muskuļu koordināciju un stimulētu vielmaiņu locītavās;
  • manuālo terapiju – lai novērstu locītavu blokādes un uzlabotu vielmaiņu locītavās;
  • Dorna terapiju – lai palīdzētu novērst muguras skriemeļu un iegurņa locītavu kustību traucējumus un sāpes;
  • manuālo limfodrenāžu – lai mazinātu limfātisko tūsku un sāpes pēc iekaisumiem, un uzlabotu brūču dzīšanu;
  • magnētiskā lauka terapiju –  lai aktivizētu organisma šūnu enerģiju un vielmaiņu, uzlabotu asinsriti un skābekļa piegādi, toksīnu izvadi, mazinātu iekaisumus un sāpes;
  • lokālu vibroterapiju – kā atbalstošu terapiju pie akūtām un hroniskām mugurkaula un locītavu sāpēm, muskuļu sasprindzinājuma, kustību traucējumiem un neiroloģiskām saslimšanām;
  • elpošanas terapiju – lai atvieglotu elpošanas ceļus, izvadītu gļotas pēc elpošanas orgānu saslimšanām, lai mobilizētu krūšu kurvi un uzlabotu skābekļa piegādi plaušām (veciem, mazkustīgiem dzīvniekiem);
  • vingrojumus stabilitātei, līdzsvaram un koordinācijai (ar un bez vingrošanas ierīcēm);
  • vingrojumus muskuļu spēkam un izturībai – lai trenētu atsevišķas muskuļu grupas un veicinātu aktīvas kustības;
  • stiepšanās vingrinājumus – lai palielinātu muguras vingrumu un locītavu kustīgumu;
  • neiroloģisku rehabilitāciju – parēzes un paralīzes gadījumos, lai stimulētu nervu jutīgumu un refleksus, uzlabotu muskuļu funkcijas un fizioloģiski normālas kustības sunim.

Pirms fizioterapijas uzsākšanas noteikti nepieciešama pārbaude pie veterinārārsta, vēlams diagnozes apraksts un ārsta rekomendācijas (un norādes par ierobežojumiem), īpaši suņiem pēc operācijām un ar hroniskām saslimšanām.

Darbojoties ar suni-senioru, galvenais ir iejūtība un pacietība, veselīga un saprātīga slodze, nevis nogurdinošs treniņš. Uzmundrinošs glāsts, uzslava vai gardums ir ļoti vēlami, lai suni iedrošinātu, lai viņš uzticētos un sadarbotos.

Ir ļoti svarīgi vecāku suni stimulēt un motivēt kustēties, cik ilgi vien iespējams, – lai uzturētu viņa dzīvesprieku un parūpētos par dzīves kvalitāti.

Kustību vingrinājumi vienlaicīgi nodarbina arī suņa smadzenes – uzlabo viņa koncentrēšanās un uztveres spējas.

Domājot par suņa vecumdienām, izvērtē jau laicīgi fizioterapeita palīdzību, jo tā Tu ļausi gan Mīlulim, gan jums abiem vēl ilgi izbaudīt aktīvu un laimīgu kopābūšanu.