Neiroloģiskā rehabilitācija

Neiroloģiskas saslimšanas ir saistītas ar izmaiņām vai bojājumiem galvas vai muguras smadzenēs, vai perifērajos nervos.

Sunim nervu funkcionālie traucējumi var parādīties gan pēc nelaimes gadījumiem, traumām, gan pie deģeneratīvām saslimšanām un iekaisumiem:

  • Spondiloze
  • Mugurkaula starpskriemeļu diska deformācija (protrūzija – diska kodola izspiešanās), diska trūce (diska gredzena plīsums)
  • Cauda equina sindroms (deģeneratīva mugurkaula kanāla nervu kompresija jostas un krustu skriemeļu rajonā – t.s. “zirgastes”sindroms)
  • Wobbler sindroms (Kaudālā cervikālā spondilomielopātija)
  • Muguras smadzeņu infarkts (Fibrokartilaginozā embolija)
  • Akūts poliradikuloneirīts
  • Deģeneratīvā mielopātija (muguras smadzeņu funkcionāli traucējumi)
  • Kakla, pleca, jostas un krustu nervu pinumu bojājums (ievainojums, pārrāvums)

Pievērs uzmanību nervu bojājumu pirmajiem simptomiem un

nekavējoties dodies ar suni pie veterinārārsta!

Tirpšana, dedzināšana, izstarojošas sāpes vai nejutīgums: suns var izteikti laizīt, kasīt, košļāt (pat līdz sakropļošanai) problēmvietu, piem., cietušo ķepu.

Apgrūtinātas kustības, klibošana, nepareiza ķepu pozicionēšana

Līdzsvara un koordinācijas traucējumi (ataksija)

Urinēšanas vai vēdera izejas traucējumi (bieža nepieciešamība urinēt, nesaturēšana)

Nejutīgums pret sāpēm: Viena no nervu galvenajām funkcijām ir brīdinājums – sāpes signalizē par to, ka ķermenim var tikt nodarīts nopietns kaitējums. Piemēram, ja jušanas nervu darbība ir traucēta, suns nereaģē uz karstu vai asu priekšmetu, tādā veidā gūstot ievainojumu.

Īpaši izteikts jutīgums pret pieskārieniem

Neparasts ķermeņa stāvoklis (sasprindzināta, izliekta mugura, stīvs kakls un zemu noliekta galva)

Bez tam nervu bojājumi var izpausties kā parēze (nepietiekošas atsevišķu muskuļu kontrakcijas – muskuļu vājums un kustību ierobežojumi), paralīze un muskuļu atrofija. Ir traucēta smadzeņu-perifēro nervu-muskuļu saspēle un līdz ar to kustību izpilde, ķermeņa reakcijas, refleksi, ir apdraudēta dzīvnieka dzīvība.

Ja nerva bojājums tiek atklāts agrīnā stadijā, to iespējams sekmīgi ārstēt, tādējādi saglabājot nerva funkcijas. Atkarībā no nerva bojājuma smaguma, reģenerācijai var palīdzēt intensīva fizioterapija vai ķirurģiska operācija. Nervu šķiedras var atjaunoties, bet ļoti lēni: pirmie rezultāti labai prognozei redzami pēc 6-8 nedēļām. Cerīgs laiks, lai atjaunotos neiromuskulārā saspēle, varētu būt maksimāli 12-15 mēneši.

Tūlītēja un intensīva fizioterapija

var veiksmīgi palīdzēt neiroloģiskiem pacientiem, īpaši nozīmīga tā ir paralīzes gadījumos. Svarīgi ir mazināt/ novērst muskuļu kontraktūras vai atrofiju, pārslodzes radītās sāpes, uzlabot asinsriti, stimulēt nervu jutīgumu un refleksus, trenēt muskuļu spēku un izturību, locītavu kustības, ķermeņa stabilitāti, kāju pozicionēšanu un atjaunot iespējami korektu gaitu vai arī apgūt, trenēt no jauna t.s. reflektorisko iešanu (Spinal walking, ja nav skarti muguras smadzeņu refleksu centri).

Katrs neiroloģiskās saslimšanas gadījums un pacients ir atšķirīgs.

Saskaņojot ar suņa veterinārārstu un ņemot vērā slimības formu, smagumu, terapijas izvēli (konservatīva vai operatīva), dzīvnieka vecumu un atsaucību, kā arī saimnieka iespējas, personīgi iesaistīties terapijas procesā, katram tiks piedāvāts atbilstošs rehabilitācijas plāns.

Pēc nepieciešamības es pielietoju dažādas fizioterapijas metodes:

  • masāžu,
  • aukstuma vai siltuma procedūras,
  • limfodrenāžu,
  • rētu terapiju,
  • magnētiskā lauka terapiju,
  • pasīvas kustības,
  • muskuļu stiepšanu,
  • vibroterapiju,
  • locītavu mobilizāciju,
  • refleksu inducēto treniņu,
  • elektroterapiju,
  • aktīvas asistētas kustības,
  • līdzsvara un koordinācijas vingrinājumus (ar vingrošanas ierīcēm),
  • ūdens terapiju,
  • sniedzu rekomendācijas pārvietošanās palīglīdzekļu iegādē.

Atveseļošanās periods katram sunim ir individuāls un ļoti atkarīgs arī no saimnieka ieguldītā darba, laika un enerģijas.

Lieliem un smagiem suņiem atveseļošanās process var ilgt nedēļām un mēnešiem, prognoze var būt atturīga.

Vissvarīgākais ir aktīva terapija katru dienu – bieži un nedaudz:  stimulēt, kustināt, motivēt dzīvnieku kustēties pašam, lai uzlabotu viņa veselību un dzīves kvalitāti.

Kamēr vērojams atveseļošanās progress, pastāv cerība.