Muskuļu spēka treniņš

Aktīvie vingrojumi palīdz sunim trenēt līdzsvara izjūtu, muskuļu spēku un izturību, stabilizēt locītavas un visu ķermeni, palielināt kustību apjomu un uzlabot koordināciju, kā arī koriģēt nepareizu stāju un gaitu.

Katrā atveseļošanās procesā, īpaši pēc operācijām un neiroloģiskām saslimšanām, ļoti nozīmīgs ir proprioceptīvais treniņš, lai apzinātos sava ķermeņa novietojumu telpā un kustībā un koordinētu to. Proprioceptori ir specifiskas nervu šūnas locītavās, locītavu kapsulās, saitēs, cīpslās, muskuļos un ādā, kas nodrošina spēju apzināties un kontrolēt savu muskuļu tonusu, reakciju, kāju novietojumu, kustību ātrumu, virzienu, līdzsvara sajūtu. Proprioceptori pārraida informāciju-kairinājumu līdz smadzenēm, kas savukārt sūta atbildes komandu muskuļiem. Korekta neiromuskulārā saspēle ir ļoti svarīga traumu profilaksē – gan pie ikdienas kustībām, gan sportiskajās aktivitātēs.

Šie vingrinājumi noteikti palīdzēs arī suņiem-senioriem un profilaktiski noderēs gan jauniem suņiem, gan sporta un darba suņiem.

Vingrojumu grūtības pakāpe tiek izvēlēta atbilstoši suņa veselības stāvoklim un vajadzībām, mainot ķermeņa pozīciju kustību laikā, atkārtojumu skaitu, pretestību.

Stabilitātei, līdzsvaram un koordinācijai

Izometriskie jeb statiskie vingrojumi

(tiek trenēts muskuļu spēks un koordinācija, palielinās tonuss –  bez aktīvām kustībām, nemainoties muskuļu garumam):

  • dziļo muskuļu treniņš ar pretestību –  guļus, sēdus vai stāvus pozā
  • statiski līdzsvara vingrinājumi ar fizioterapijas bumbām, līdzsvara spilveniem un šūpuļdēļiem, uz podesta, tramplīna, stāvēšana uz 3 un 2 kājām
  • ieteicams izpildīt 5-10 minūtes katru dienu

Izotoniskie jeb dinamiskie vingrojumi

(muskuļi saraujas vai izstiepjas, izpildot kustību, tonuss saglabājas vienmērīgs):

  • aktīva ķermeņa stāvokļa mainīšana no „Guļus” pozas uz „Sēdus” un „Stāvus”
  • ķepas došana
  • lēna, kontrolēta kāpšana uz podesta un pa kāpnēm (sunim jābūt pavadā!)
  • kakla un muguras pastiepšanas vingrinājumi
  • kustību vingrojumi uz līdzsvara ierīcēm
  • kontrolēta kāpšana pār dažāda augstuma barjerām vai dabīgiem šķēršļiem pastaigas laikā, iešana ap un starp stabiņiem, lēns „slaloms” caur terapeita kājām, iešana, kāpšana pār šķērsli sāniski vai atmuguriski
  • vēlams veikt 2-10 minūtes vairākas reizes dienā

Spēkam un izturībai

Muskuļu spēka un izturības vingrojumus var sākt jau agrīnā atveseļošanās fāzē, sākotnēji 1-2 minūtes ilgi, vēlāk, kad mazinājušās sāpes, uzlabojusies propriocepcija un stabilitāte – pakāpeniski palielināt pretestību un slodzi, un treniņa ilgumu līdz 15-20 minūtēm 3 reizes nedēļā.

Turklāt vingrojumi pozitīvi ietekmē sirds-asinsvadu sistēmu, vielmaiņu, veicina lieko tauku dedzināšanu, ātrāku spēku atjaunošanos pēc slodzes, stiprina imūnsistēmu.

Pretēji cilvēkam, sunim ir grūtāk mērķtiecīgi trenēt atsevišķas muskuļu grupas. Muskuļu un kustību treniņi būtu jāapvieno ar ikdienas aktivitātēm, spēlēm, pastaigām, lai atgrieztu sunim kustību prieku un labsajūtu:

  • kontrolēta iešana solī pie pavadas
  • kontrolētas pastaigas vietās ar atšķirīgu reljefu, segumu (smiltis, dziļš sniegs, uzarts lauks)
  • stāvēšana uz 3 un 2 kājām
  • vingrojumi svara pārnešanai uz priekškājām un pakaļkājām
  • vingrinājumi ar pretestību: svara manžetēm, gumijām, ekspanderu
  • aktīva kāpšana uz podesta un pa kāpnēm
  • iešana augšup/ lejup no kalna
  • iešana pa ūdeni, peldēšana
  • treniņš uz zemūdens skrejceliņa
  • skriešana kopā ar saimnieku, blakus ritenim
  • sprinta skrējieni
  • kamaniņu vilkšana
  • rakšana ar ķepām
  • spēle – vilkšana ar zobiem

Starp treniņu dienām jāieplāno 1 – 2 atpūtas diena(s).

Pēc fizioterapeita norādēm atsevišķus vingrojumus ar suni var trenēt saimnieks pats. Tas ļoti pozitīvi ietekmēs dzīvnieka psihi, uzlabos paklausību un savstarpējo emocionālo kontaktu.