Kustību terapija

Pasīvās kustības  (kustības ar palīdzību)

tiek izmantotas, ja suns pats nespēj pilnvērtīgi izpildīt kustības. Parasti pielieto terapijas sākumā, vienlaicīgi arī pārbaudot locītavu veselību, kustību apjomu, muskuļu funkcijas, sāpju intensitāti.

  • Pasīvās kustības parasti kombinē ar mobilizējošu masāžu, muskuļu pasīvu stiepšanu, manuālo terapiju. Fizioterapeits manuāli palīdz sunim veikt fizioloģiskās kustības un uzlabot kustību apjomu : locītavās tiek stimulēta asinsrite, vielmaiņa, locītavas sinoviālā šķidruma veidošanās un skrimšļu „pabarošana”, normalizējas muskuļu tonuss un mazinās sāpes.
  • Pasīvo kustību terapija vēlama suņiem pēc operācijām, ilgstošas slimošanas laikā, pie neiroloģiskām saslimšanām, artrozes problēmām un suņiem-senioriem ar mazkustīgu dzīvesveidu, lai saglabātu un uzlabotu locītavu kustīgumu, muskuļu koordināciju, spēku un propriocepciju (sava ķermeņa apzināšanās un kontrole telpā un kustībā).

Pasīva muskuļu stiepšana

Tā ir mīksto audu mobilizācijas tehnika, ko manuāli veic fizioterapeits. Locītavu saslimšanas un pastāvīgas sāpes liek sunim ierobežot kustības. Izmainot ķermeņa noslogojumu saudzēšanas režīmā, kā aizsargreakcija parādās palielināts muskuļu un saišu saspringums, vēlāk ilgstoši saspringtie muskuļi saīsinās. Veicot muskuļu pasīvu stiepšanu, tiek kontrolēts un normalizēts muskuļu tonuss, palielinās saistaudu un muskuļu elastība un locītavas kustību apjoms. Labākam rezultātam pirms muskuļu stiepšanas fizioterapeits pielieto siltuma aplikācijas un masāžu. Arī suņiem kontrolēta muskuļu pastiepšana pirms un pēc sportiskajām aktivitātēm kalpo muskulatūras iesildīšanai, traumu profilaksei, kontraktūru novēršanai.

Aktīvās kustības un aktīvie ārstnieciskie vingrojumi

  • Aktīvās kustības un vingrojumi tiek izmantoti, lai sunim atjaunotu zaudēto kustību apjomu un muskuļu spēku, trenētu izturību, līdzsvara izjūtu, kustību motoriku un koordināciju, koncentrēšanos, lai koriģētu nepareizu stāju un gaitu.
  • Aktīvās kustības izpilda pats suns, fizioterapeits var palīdzēt, iedrošināt, atbalstīt, manuāli pielietot ārēju pretestību, var izmantot dažādus vingrošanas rīkus: bumbas, gumijas, podestus, nūjas, šķēršļu joslas, svara manžetes, līdzsvara spilvenus, šūpuļdēli, tramplīnu u.c., kas var gan sarežģīt un apgrūtināt kustības, gan arī tās atvieglot.
  • Vingrojumu grūtības pakāpe tiek izvēlēta atbilstoši suņa veselības stāvoklim un vajadzībām, mainot ķermeņa stāvokli kustību laikā, atkārtojumu skaitu, pretestību:

Izometriskie un izotoniskie vingrojumi – stabilitātei, līdzsvaram un koordinācijai

Stiepšanās/ lokanības vingrinājumi

Spēka un izturības treniņš ar progresīvi pieaugošu pretestību

  • Atsevišķus vingrojumus pēc fizioterapeita norādēm var trenēt saimnieks pats ar suni, piemēram, saprātīgi iekļaujot tos ikdienas pastaigās.
  • Pēcoperācijas, kā arī neiroloģiskajā rehabilitācijā pasīvo kustību terapijai seko aktīvie kustību vingrojumi. Aktīvi tiek trenēta propriocepcija, motorika (smadzeņu-perifēro nervu-muskuļu saspēle), muskuļu spēks, ķermeņa svara pārnešana kustību fāzēs un korekta gaita, noslogojot visas 4 ekstremitātes.
  • Šie vingrinājumi kā profilaktiska un atbalstoša terapija ieteicami:

gan jauniem suņiem – līdzsvara, koordinācijas un koncentrācijas trenēšanai, gaitas korekcijai,

gan suņiem-senioriem – muskuļu spēka, locītavu kustīguma un kustību koordinācijas saglabāšanai,

gan sporta suņiem – sava ķermeņa apzināšanai un kontrolei telpā un kustībā.